Festivāla pirmajā dienā uz lielā ekrāna pirmo reizi pieredzēsim ilgus gadus tapušu dokumentālu projektu, kura centrā – latviešu arhitekts Austris Mailītis un ķīniešu kalnrūpnieks Cjuaņcji Džu. Process – ambiciozs objekts Ķīnas “centrā” – svētā Songšanas kalna pakajē. Kultūras atšķiras, pieņēmumi un konvencijas ir jāpārvērtē, personiskās ambīcijas ir kā monētas divas puses. Ķīnietis, kurš vēlas atklāt Rietumus, latvietis, kurā mīt milzīga cieņa pret Austrumu filozofiju, un lidojoši Šaoliņas mūki pasaules pirmajā būvē, kas paredzēta, iespējams, centrālajai cilvēciskajai ambīcijai – levitēt.

Astoņdesmitie. Vasara. Itālija. Baseini. Intelektuāļi. “Es sev pajautāju, vai vēlos radīt kaut ko, kas būtu saruna starp stāstu, varoņiem un šo kino mediju, vai arī, lai kā varoņi, tā arī stāsts vienkārši plūstu. Tad es sev teicu: “Pakāpies atpakaļ! Vienkārši notici šiem cilvēkiem un šai videi.” Un izvēlējos veidot filmu bezrūpīgākajā un vienkāršākajā veidā, kādā spēju. Tā droši vien ir filma, kuru es vislielākajā mērā esmu veidojis ar mieru sirdī, ļoti tiešā veidā pielietojot savu moto – dzīvot ar īstenu joie de vivre sajūtu,” režisors Luka Gvadanjīno žurnālam Variety raksturo filmu, ko veidojis pēc Andrē Asimana romāna motīviem. Tā stāsta par neparasti dziļām jūtām, par pieaugšanu, par romantiku un romantismu, par aizspriedumiem un gluži pretēji – par brīvību no tiem.

Tas ir kāds, neviens, jebkurš. Tie esam mēs paši laika ritumā…

Īss stāsts par māti, viņas dēlu un abu attiecībām. Kurš ir pieaudzis? Ko īsti nozīmē būt pieaugušam?

Tēlnieka Konstantīna Brankuši Princese X – futūristisks bronzas falls Napoleona radinieces Marijas Bonapartes krūšutēla vietā.

Problēmas ar personu apliecinošiem dokumentiem rada vīram risku šķirties no nepilngadīgās meitas, kurai piedzimis mazulis.

Kāda meitene pavada vakaru mājās vienatnē…

Ungāru izcelsmes Slovākijas režisora debijas filma pilnmetrāžā stāsta par migrantu, slovāku vīru Agostonu, kas darba meklējumos nonācis Latvijā. Tik vien tiek, kā jūras sāļums un vēja brāzmas aiz apkakles. Šis ceļojums kļūst par viņa cīņu ar nepiepildīto dzīvi. Cits aiz cita rindojas absurdi notikumi, iepazīšanās un tikšanās ar seniem draugiem. Tomēr varonis nezaudē cerību nopelnīt, lai īstenotu savu sapni atklātā jūrā noķert lielo zivi. Viļņi veļas pār krasta smiltīm un lēnītēm atplūst…

Joahims Trīrs atgriežas RIGA IFF! Un Norvēģijā. Pēc režisora spožā ASV projekta SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM – filmas, kura 2015. gadā tika iekļauta RIGA IFF programmā NORDIC HIGHLIGHTS – nu seko intriģējošs trilleris – mīlasstāsts, kurā Trīrs atradis vietu arī mistikai. Eili Harbo filmā atveido norvēģu studenti, kura nule pārcēlusies uz dzīvi galvaspilsētā – Oslo. Meitene iemīlas, un sevī atklāj neizskaidrojamas, pārdabiskas spējas. Vienu no lomām filmā atveido arī Ņujorkā dzīvojošā norvēģu mūziķe un modele Kaija Vilkinsa. PROD. Tomass Robsahms / Motlys, Eurimages, Film i Väst, Le Pacte, Snowglobe Films KAM. Jākobs Īre MŪZIKA Ūla Fletums LOMĀS Eili Harbo, Ellena Dorita Petersena, Henriks Rafelsens TIES.TUR. Memento Films International IZPL. (LV) Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Neapzinātās seksuālās vēlmes ir visciešāk saistītas ar baiļu sajūtu…  Mākslinieks Alberts ir izvēlējies skaisto Vitu kā modeli Jaunavas Marijas portretam. Jau pēc pirmajiem pozēšanas seansiem jaunajai sievietei sāk rādīties dīvaini sapņi, kuros viņu vajā šausminošs zirneklis. Neapzinātās seksuālās tieksmes raisa bailes un bezpalīdzības sajūtu, līdz patiesas mīlestības gaisma kliedē mistiskos tīklus. Latvijas vēsturē pirmā un pagaidām vienīgā erotiskā šausmu filma, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta motīviem. Šī ir vienīgā kino mākslinieka Vasīlija Masa (Limuzīns Jāņu nakts krāsā, 1981 / Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, 1987 / Cilvēka dienas, 1989) režisētā filma, kā arī aktrises Aurēlijas Anužītes (Vecās pagastmājas mistērija, 2000) debijas darbs. 

Jaunlaulāto pāris devies medusmēnesī uz Ungāriju. Pateicoties vilcienā Budapešta – Višegrada sastaptam vīram, viņi nonāk tumši poētiskā, šermuļus uzdzenošā pilī, kur izrādās, ka ceļabiedram ar nama saimnieku ir veci rēķini kārtojami… Dzīve un nāve ir vairs tikai spēle tiem, kuru dvēseles nogalinājusi Eiropas pašsagrāve. Šeit pirmo reizi vienā kino darbā tiekas divas leģendāras agrīno šausmu filmu zvaigznes – Bēla Lugoši (Drakula, 1931) un Boriss Karlovs (Frankenšteins, 1931). Režisors Edgars Georgs Ulmers, mākslinieks un klasiskās mūzikas cienītājs, radījis vizuāli elegantu, sātaniska sadisma cauraustu briesmu stāstu, iedvesmojoties no Edgara Alana Po un okultista Alistera Kroulija.  

Lēdijas Divainas (komisks transvestīts, sliktas gaumes kino ikona) aktieru trupa rīko publiskus bezmaksas priekšnesumus ar nosaukumu Perversiju kavalkāde, kas tiek pieteikti kā neķītrumā vispārākie un patiesākie šovi pasaulē. Fināls allaž viens – skatītājus aplaupa, bet aktieri notinas. Pats skandalozais režisors (Rozā flamingo, 1972) atzīst, ka šajā groteskajā stāstā par nodevību, atriebību, novirzēm, izvirtību, vardarbību un asinskāri aizgājis mazliet par tālu. Tolaik viņš izsmēja hipiju vērtības, tāpat kā pašlaik politkorektuma normas. Tikai skatītāja paša ziņā – riebumā novērsties, apbrīnot neparasto kino vai saskatīt šai filmā pravietisku vēsti par maniaku vairošanos pasaulē.

Plastikas ķirurgs Žensjē dara visu, kas viņa spēkos, lai mīļotā meita atgūtu paša izraisītā autoavārijā sakropļotās sejas agrāko izskatu. Ādas pārstādīšanas operācijām nepieciešami upuri… Vizuāli skaists un stindzinoši bezkaislīgs atgādinājums, ka nežēlība un zvēriskums ir cilvēka dabā – tajā nav nekā ārkārtēja, ja vien pārņēmis izmisums. Šīs poētiskās šausmu filmas, kurā skan Morisa Žāra mūzika, pirmie skatītāji Parīzē krituši gar zemi kā mušas. Filma, kas citēta un interpretēta daudzos kino darbos. Tieši no tās Billijs Aidols pasmēlās ideju dziesmai Eyes Without Face. Savukārt filmas režisora dzīves dižākais veikums ir Francijas sinematēkas dibināšana kopā ar leģendāro Anrī Langluā.

Režisors vēlējās, lai melnbaltā japāņu jakudza filma būtu tik izklaidējoša, cik vien iespējams, un tā nu sirreālajā virumā rodami šādi elementi: pasūtījuma slepkavas, erotiska pievilcība, maskulīna sāncensība, vārošu rīsu smaržas aromāta fetišs, taurenītis nebrīdī, apsēstība ar nāvi… Filma strauji ieguva kulta statusu, kaut gan studija Nikkatsu netālredzīgi bija uzskatījusi, ka šis nu ir pēdējais piliens to filmu jūrā, no kurām ne jēgas, ne naudas, tāpēc nepakļāvīgais režisors tika atlaists. Sudzuki uzdrošinājās tiesāties, par ko iekļuva Japānas kino kompāniju melnajā sarakstā uz daudziem gadiem. 

Programmas NORDIC HIGHLIGHTS atklāšanas filma – šoreiz no Zviedrijas! Vara, vīrišķība un mīti. Harijs Šains, Zviedrijas Filmu institūta dibinātājs, bija viena no ietekmīgākajām kultūras un plašsaziņas līdzekļu personībām pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu Zviedrijā. Šis ir dokumentāls stāsts par kara bēgli, kura tuvāko draugu lokā bija Ingmārs Bergmans un Ūlofs Palme. Stāsts, kas atsedz vienlaikus dižus panākumus un dziļu traģēdiju. Pārmaiņu un slavas alkām bija nepieciešami upuri, bet vairs nebija ko zaudēt, jo viņš jau bija zaudējis visu – ģimeni un ticību līdzcilvēkiem… Filmā intervēto vidū ir režisors Rojs Andersons, leģendārās aktrises Harieta Andersone un Līva Ulmane, Ingmāra Bergmana dēls Dāvids, Ūlofa Palmes dēls Mortens un daudzi citi.         Pirms filmas seansa – Zviedrijas vēstniecība Rīgā aicina uz zviedrisku brūkleņu punšu un kraukšķmaizītēm un iepazīšanos ar filmas veidotājām. Arī pēc filmas paredzēta neliela jautājumu un atbilžu sesija.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē pasauli elektrizēja ne vien Aukstā kara spriedze, ne vien Berlīnes mūra krišana, bet arī kaut kas jauns un satraucošs, kas veidojās Rietumos plaukstošajai elektroniskās deju mūzikas kultūrai satiekot aiz “dzelzs priekškara” mītošo avangardu. Šķiet gandrīz vai neticami, ka kultūras apvērsuma, kuru toreiz Latvija piedzīvoja, arhitekts lielā mērā ir viens cilvēks – Indulis Bilzēns. Neticami arī, ka šis stāsts līdz šim nav ticis dokumentālistu izgaismots.

Ik gadu RIGA IFF konkursam tiek izvirzītas filmas no Baltijas jūras reģiona – kā spēlfilmas, tā dokumentālās, animācijas vai jebkādos starpžanros ierindojami pilnmetrāžas kino darbi, no kuriem labāko izraudzīties festivāls aicina starptautisku žūriju. Šogad konkursa programmā pirmizrādi piedzīvos Kristas Burānes pilnmetrāžas dokumentālā filma “Pasaka par tukšo telpu”, kas stāsta par izcilo scenogrāfu un pedagogu Andri Freibergu.

Ielūkošanās Krievijas kaujinieku dzīvēs un domās. Viņi savulaik izvēlējās nostāties Ukrainas separātistu pusē. Kopš 2014. gada tūkstošiem jaunu cilvēku no Krievijas ieplūda Donbasa teritorijā. Šajā propagandas sakurtajā karā viņi sākotnēji ticēja, ka izpilda savu patriota pienākumu. Nu jāapkaro arī uzmācīgās domas par to, ka veiktā izvēle ir maldos sakņota un nepareiza. Sadragātas ilūzijas, nožēla un jēgas meklējumi…

Ļoti personisks, reizē skumjš un smieklīgs stāsts par režisora māti – savulaik slaveno kinoaktrisi Ņinu Antonovu. Par simts lomām – lielām un mazām. Par nonākšanu vīra-kinorežisora paēnā. Par ģimeni, kurā dzīve un kino nav nošķirami jēdzieni. Par to, kā tās locekļiem bieži jukusi izdoma ar realitāti. Par atkarību un atgūtu brīvību… Par likteņa pavērsienu… Par jaunām lomām un cerībām…

Krievijā valdošās varas opozicionāra Borisa Ņemcova dzīve un liktenis bija cieši savīti ar jaunās Krievijas likteņgaitām, tāpēc šis stāsts par viņu nav biogrāfija, bet gan lielvalsts pēdējo 25 gadu vēsture. Filmu veido unikāli arhīva materiāli, kā arī savulaik un pašlaik sabiedriski un politiski ievērojamu cilvēku atmiņu stāstījumi. Viņu vidū – Tatjana Jumaševa, prezidenta Borisa Jeļcina meita, Sergejs Jastržembskis, bijušais Jeļcina preses sekretārs, uzņēmējs Mihails Frīdmans, politiķis Grigorijs Javļinskis, Aleksejs Navaļnijs, Iļja Jašins un daudzi citi.

“Ukraiņu kinorežisora Oļega Sencova arests, viņam izvirzītās apsūdzības, gadu ilgusī tiesa un piespriestais cietumsods izsauca plašu starptautisku rezonansi. Ievērojamas kino personības – Pedro Almodovars, Aki Kaurismeki, Agņeška Holanda, Andžejs Vajda, Bela Tars, Maiks Lī, Vims Venders un daudzi citi parakstīja Putinam adresētu atklātu vēstuli ar lūgumu atbrīvot Oļegu Sencovu no ieslodzījuma… Kafkas cienīgais filmas režisora pētījums ir absurds un biedējošs stāsts par to, kā valsts varas mašīna var samalt ikvienu.”

Kazahstānā, Tjanšana kalnos, pie milzīgā ledāja Tujuksu 3500 m augstumā atrodas viena no vecākajām glacioloģijas stacijām, kurā jau trīsdesmit gadus dzīvo un strādā lietuviešu zinātniece – glacioloģe Aušra Revukaite. Meditatīvs stāsts par vientulību un dabas varenību skarbā, tomēr apburoši skaistā pasaulē.

To, kas atgadās uz Krievijas ceļiem, precīzi un bezkaislīgi fiksē videoreģistratoru kameras, ar ko aprīkotas teju visas automašīnas valstī. Super-objektīvs uzņemtais materiāls atspoguļo krievu nacionālo raksturu un kolorītu: pastāvīgas brīnuma gaidas un drāmas priekšnojautas. Degošs mežs šeit kļūst par “krievu elles” simbolu, armijas tanks pie automazgātuves – par pavadoni uz absurda un labestīga humora pasauli. Savukārt video, kas uzņemts pie Kremļa Borisa Ņemcova slepkavības vakarā, atgādina par to, ka ļaunums vienmēr ir kaut kur pavisam tuvu. Daudz neprātīgu, smieklīgu un traģisku brīžu, ko jāpieredz dzīves ceļā.

Komponists Oļegs Karavaičuks dodas savā pēdējā pastaigā pa vasarnīcu ciematu Komarovu, kas atrodas Pēterburgas pievārtē. Te mitinājušies un atdusas zudušā laikmeta inteliģences pārstāvji, te viņš aizvadījis visu savu dzīvi un radījis lielāko daļu no mūzikas. Ekscentriskā un ģeniālā komponista-vientuļnieka pēdējais sacerējums ir “Komarovas valsis”, kas šajā filmā tiek atskaņots pirmo reizi. Šīs ir mākslinieka atvadas, viņa vēstījums un atgādinājums par mūžīgajām vērtībām – mīlestību pret neskarto dabu un cilvēku.

Provinces teātrī tiek iestudēts Bokačo “Dekamerons”. Aktrise nekādi netiek galā ar savu lomu. Režisors veic riskantu eksperimentu, kas rada aktrisei dziļu psiholoģisku traumu, tomēr vajadzīgo rezultātu beigu beigās panāk.

Nomaļā pilsētiņā tiek būvēts transporta mezgls. Tas pārkaras pāri mājām un cilvēkiem. Divas skolnieces uzņem par šo vietu video blogu un cer kādu dienu kopā aizbraukt prom uz visiem laikiem. Uz urbānas ainavas fona attīstās mulsinoši ciešas abu meitenīšu attiecības…

Pjotrs Pavļenskis pašlaik ir radikālākais mākslinieks Krievijā. Pavļenska asiņainās un izaicinošās performances sakropļo viņa paša ķermeni – viņš aizšuj lūpas, kails ietinas dzeloņstiepļu “kokonā” pie Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces ēkas, pienaglo savus dzimumorgānus pie Sarkanā laukuma bruģa – viņš nojauc robežu starp dzīvi un mākslu.

Īsi aplūkota viena diena jauno mākslinieču dzīvē. Viņas ieradušās no dažādām valstīm, lai dzīvotu un mācītos Vīnes Daiļo mākslu akadēmijā. Dokumentālas epizodes mijas ar ainām, kas imitē ikdienību, un katra no tām sākas ar Sabīnes Špilreinas – pirmās sievietes-psihoanalītiķes – citātu. Kas notiek ar dzīvi, kad nekas nenotiek? Un kāda ir jauno mākslinieku (kaut vairs ne jaunu cilvēku) motivācija nodarboties ar mākslu? Darbs turpina tēmu “Intervija” (2013), kurā autors uzdod šo jautājumu pats sev.

Laiks iet gulēt! Tēvs un meita, vakara pasaciņas vietā izdomā pasauli mākoņos. Tur valda Purkšķu karaliene.

Ēst cepumus, ja esi krokodils, ir grūtāk, nekā varētu šķist.

Kabatas izmēra cilvēciņa un kāda akla vīra nejaušā tikšanās pārtop skaistā draudzībā.

Mops liek ūdenim kafijas automātā burbuļot un prāto, kas notiku, ja viņš tam pievienotu želejas pulveri.

Draudzīgs milzis lūko palīdzēt, taču cilvēku bailes neļauj tiem saskatīt viņa labos darbus.

Septiņi no astoņkāja taustekļiem vēlas cept persiku kūku, viens – šokolādes. Kurš uzvarēs?

Upes krastos iestājas rudens, dzīvnieciņi – lielāki un mazāki – gatavojas pārziemošanai.

Gardais, zaķēna mammas ceptais cepumiņš ir īsts palaidnis un apmuļķo visus, pat viltīgo lapsu.

Kas notiek ar zebras svītrām, kad tā nejauši ieskrien kokā?

Vāverēns atrod ragutiņas, taču lai pilnībā izbaudītu ziemas priekus, viņam tās jāiemācās vadīt.

Vecmāmuļa veido mežģīnes – viņas darbus klusībā apbrīno zirneklītis, kam ir līdzīga aizraušanās.

Brālim un māsai gadījies sastrīdēties, un nevar vēl zināt, kā viss beigtos, ja neiejauktos Ome.

Kad Bizes ģimenē ienāk brālītis, viņa ar savu draugu Neguļu kaļ plānus, kā atgūt vecāku uzmanību.

Drosmīgajiem pat visbiedējošākais ceļojums izvēršas piedzīvojumā. Desmitgadniece Toda dzīvo kā pasakā – viņai kopā ar tēvu un vecmāmiņu pieder konditoreja, kur tiek ceptas visgardākās kūkas. Taču kādu dienu pilsētā, kurā Todas ģimene dzīvo, pēkšņi vairs nav neviena cilvēka. Kā izrādās, valstī ir sācies karš – Vieni karo pret Otriem, bet iedzīvotāji ir devušies bēgļu gaitās. Todas tēvam ir jādodas armijā – meitasprāt, tas nozīmē pārtapt par krūmu, jo pie ķiveres ir jāpiestiprina zari, lai maskētos. Savukārt Toda dodas intriģējošā un neierastiem notikumiem pilnā ceļā, lai patvertos pie savas kaimiņvalstī dzīvojošās mammas.

Vai viss, ko klasesbiedri saka, ir patiesība? Šajā Lietuvas kinoklasikas filmā klasesbiedri ir deviņus gadus veco Ingu pasludinājuši par “skaistuma karalieni”, taču viņu attieksme krasi mainās, kad kāds zēns pasaka, ka viņa patiesībā esot neglīta. Bērni pat neapjauš, cik viņu teiktais Ingai ir sāpinošs, taču, lai situāciju vērstu par labu, pietiek ar mazumiņu – pāris labiem vārdiem.

Atslēdzot 213. istabu, vasaras nometne kļūst par spokainu vietu. Elvīra, Meja un Bea tikko kā ir pabeigušas sesto klasi un dodas uz vasaras nometni. Negaidītu notikumu dēļ meitenes tiek izmitinātas istabiņā ar numuru 213 – tajā neviens nav nakšņojis vairāk kā pusgadsimtu. Un ne velti – drīz vien sāk pazust meiteņu mantas… un parādās mīklainas, dīvainā rokrakstā rakstītas vēstules. Vai tiešām leģenda par nometnē mājojošo spoku ir patiesa?

Pilsētas puika atgriežas tālajos ziemeļos. Divpadsmit gadus vecais Nilass laimīgi dzīvo kopā ar tēvu Nīderlandē. Taču šovasar viņam jādodas uz Zviedrijas ziemeļiem, lai beidzot sastaptu savu sen nesatikto māti, kuru Nilass, kopš vecāku šķiršanās tikpat kā neatceras. Viņu gaida intriģējoša un emocionāla atkalredzēšanās, kā arī iepazīšanās – gan ar mātes jauno ģimeni, gan ziemeļu dabas varenumu. Sākotnēji svešādā vide Nīlasu biedē, taču, pārvarot bailes, šis ceļojums kļūst par neaizmirstamu piedzīvojumu!